Ieskats: NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ

Augsta līmeņa konference reizē noslēdza arī ikgadējās Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērijas, kurās no oktobra līdz novembra beigām tika apspriesti dažādi ar drošības vidi saistīti jautājumi.

Pasākuma programma pieejama šeit. 

Jauns izdevums: "Deterrence Through Adaptation: The Case Study of Latvia"

Latvijas Ārpolitikas institūts nāk klajā ar jaunāko publikāciju: "Deterrence Through Adaptation: The Case Study of Latvia". Izdevums angļu valodā pieejams zemāk. 

Noslēdzošā epizode: Transatlantiskā drošība un atturēšana

Ir pienākusi noslēdzošā Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērija, kas šogad tiek dalīta divās augsta līmeņa sarunās: "Transatlantiskā drošība un atturēšana." 

Sarunas pirmajā daļā LĀI pētnieks Mārtiņš Vargulis par transatlantiskās drošības jautājumiem no NATO perspektīvas sarunāsies ar Baibu Braži, NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos.

Klimats un enerģētika: galvaspilsētas perspektīvas

Rīga ir “puse Latvijas” gan iedzīvotāju skaita, gan mājokļu un transporta blīvuma ziņā. Tas nozīmē arī ievērojamu enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi. Kādēļ ir svarīgi domāt par klimata un enerģētikas jautājumiem galvaspilsētu kontekstā?

Par to kāds ir Rīgas potenciāls enerģijas patēriņa samazināšanai un kā mums izdodas iet kopsolī ar citām Eiropas lielajām pilsētām, ekskluzīvā Rīgas Drošības Foruma 2021 epizodē sarunāsimies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi!

Saruna jūsu uzmanībai jau 26. novembrī!

NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ

30.novembrī norisināsies augsta līmeņa starptautiska konference:

NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ

Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un NATO Publiskās diplomātijas departamentu aicina uz NATO ārlietu ministru sanāksmes Rīgā pavadošo publisko pasākumu “NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ”, kas šī gada 30. novembrī visas dienas garumā norisināsies konferenču centrā “Fantadroms”, Gustava Zemgala gatvē 74a, Rīgā.

Publiskā pasākuma vadmotīvs būs NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā sāktais process, jaunas alianses stratēģiskās koncepcijas izstrādāšanai. Konferenci klātienē atklās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, un argalveno uzrunu klātienē uzstāsies NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg). Pasākuma pirmā daļa turpināsies ar NATO dalībvalstu un partnervalstu ārlietu ministru paneļdiskusijām. Pasākuma otrā daļa būs veltīta jautājumiem, kas saistīti ar alianses izaicinājumiem, starptautiskās drošības vides izmaiņām un NATO partnerattiecību politiku.

Ar augsta līmeņa konferenci “NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ” Latvijas Ārpolitikas institūts ar sadarbības parneriem turpina attīstīt lielisku, augsta līmeņa platformu ideju apmaiņai par drošības politikas jautājumiem, veicinot savstarpējo sapratni un dialogu starp politikas veidotājiem un īstenotājiem, domnīcām, akadēmiķiem, jaunatni un plašāku sabiedrību. Augsta līmeņa konference reizē noslēgs arī ikgadējās Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērijas, kurās no oktobra līdz novembra beigām tiek apspriesti dažādi ar drošības vidi saistīti jautājumi.

Konferencei sekot līdzi varēs tiešsaistē gan Latvijas Ārpolitikas institūta un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapās, gan arī citās platformās, par ko informācija tiks sniegta Latvijas Ārpolitikas institūta un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas sociālo mediju kontos.

Latvijas Ārpolitikas institūts mediju pārstāvjus aicina pieteikties akreditācijai darbam pasākuma norises vietā. Akreditācijas pieteikumus, aizpildot veidlapu https://ej.uz/NATOs_OUTLOOK_30-11, aicinām iesniegt līdz 2021. gada 26. novembrim.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu e-pastā: sintija.broka@liia.lv.

Nākamā epizode: Eiropas drošības arhitektūras (ne)iespējamība: ES un Krievija

Drošības perspektīvas lielvaru laikmetā!

Jauna epizode: Klimata un energoapgādes drošība: ilgtspējīgu veidu izvēle, kā to izmantot vislabāk?

Diskisijā piedalīsies: 

• Karola Matjē, Enerģētikas un klimata centra ES nodaļas vadītāja, IFRI
• Edmunds Cepurītis, Mājoklu un vides komitejas priekšsēdētājs, Rīgas Dome
• Kira Finke, Klimata un ārpolitikas nodaļas direktore, DGAP

The times they are a-changin' for the WPS agenda too

Despite the momentum that the concept of gender security has gained internationally through this celebration, stakeholders on the ground remain disappointed with the progress made by the resolution. Among the most critical reasons for the failure of implementation of the agenda: the lack of funds, lack of monitoring and accountability, and lack of coordination of WPS across government bodies, as well as civil society, which plagues both countries actively promoting the agenda (but living in relative conditions of peace) and countries actively combatting violent conflict.  The reasons for the slow progress of the WPS agenda are not isolated to governmental factors. The awareness of broader populations is bounded by the absence of knowledge of the importance of inclusive peace processes. There is a limited understanding of WPS as a means to ensure sustainable peace for all. The importance of WPS for men gradually becomes recognized, as women cannot take the responsibility of tackling traditional norms and the marginalization of women alone.

However, the present times also indicate that the WPS agenda itself must become more responsive to the various challenges plaguing the globe. It is largely because of these reasons that the WPS should strive to incorporate more progressive elements into it and overcome the bounds of its mandate.  In fact, kept as it is, the WPS will soon be limited to only certain settings which denote "traditional conflict," which is becoming irrelevant in a world where new threats are emerging every day.

One task for the near future is to mainstream fighting climate change-related concerns in the WPS agenda. The understanding of the WPS is intrinsically linked to the concept of human security, which considers our food security, livelihoods, health, and access to wared and shelter as main components of security.  Therefore, it is impossible to separate the overarching aim for conditions where people of all genders are treated equally from the socio-economic dimensions that pertain so closely to the fight for maintaining ecology and against climate change. Climate change brings about displacement and an increasingly unjust repartition of resources, which eventually threatens to change our very understanding of peacebuilding and post-conflict normalization processes.  And this means that fighting climate change must be done in a gender-responsive way too, as both approaches envision to change society in a way to ensures a lasting adaptation of mindset and practice to the fast-evolving global context.

A clear stress signal is the onset of the global pandemic, inseparable from ecological challenges, creating unprecedented conditions for women's participation in the labor market. The GNWP database shows that Covid-19 underlines the need to build a more just, peaceful, and equitable society. The database documents the various issues affecting women in conflict zones, including increased gender-based violence, increased gender divide (in the labor market, digital, pay), to name only a few factors. Therefore, it is highly relevant that the international and national approaches to WPS factor in the unequal conditions set out by the global pandemic.

Another well know stress factor is migration flows, seeking shelter in more stable regions of the world. The agenda largely scratches the surface of the changes it could bring to the table if it would find ways to incorporate the voices of conflict-affected women fleeing violence. Whereas the WPS includes provisions pertaining to refugees, often, conflict-affected women remain on the periphery of this agenda.  This is largely because as soon as the women in question get transferred to zones free of conflict, they are excluded from the outreach of the WPS agenda. This would require a systematic approach of countries that would address the vulnerability of such women, incorporating the provisions of WPS in their national asylum and migration frameworks.  However, this would also mean that the UNSC's permanent and rotating members have a special role in ensuring that the matter is raised to sufficient light.

In the near future, the WPS agenda will need to ensure that it stays relevant in the ever-changing security conditions of the globe. These conditions are likely to affect women and minorities more unfavorably. WPS will need to make a convincing case to include women even when the systemic challenges attempt to push them out of the public sphere, back into the private. In this way, the subject will no longer be trivialized as pertaining only to "women's needs" and become a viable tool in the hands of national governments to achieve sustainable, lasting change.

Elizabete Vizgunova, Associate Researcher at the LIIA   

Skatīties epizodi

Jaunākā epizode: Kibertelpas(u) pārvaldība un (ne)drošība

Par šīs jomas izaicinājumiem diskutēsim jau nākamajā Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērijā, kas jūsu uzmanībai pieejama jau no 26. oktobra!

Jaunākā epizode iznāk jau 19. oktobrī

RSF2021 otrā saruna: "Sabiedrības Drošība: Daudzveidība un Paaudžu Perspektīvas"

Paaudžu pētniecības fenomens pēdējās desmitgadēs ir kļuvis arvien aktuālāks viena iemesla dēļ, lai rastu iespējas mazināt paaudžu plaisas, tādējādi veidojot stabilu, noturīgu un efektīvi funkcionējošu sabiedrību.

Rīgas Drošības Foruma 2021 podkāstu sesiju otrās sezonas otrā saruna: "Sabiedrības Drošība: Daudzveidība un Paaudžu Perspektīvas" latviešu un angļu valodās no 12. oktobra būs pieejama Foruma mājas lapā, mūsu sociālo tīklu kontos kā arī “Apple” un “Spotify” podkāstu platformās!

Jau 8. oktobrī klajā nāk pirmā šīs sezonas augsta līmeņa diskusija

Jau 8. oktobrī klajā nāk pirmā šīs sezonas augsta līmeņa diskusija: “Globālā drošība un demokrātija pandēmijas ēnā”. Raidierakstu sērijas jau tradicionāli atklās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Andris Sprūds.

Diskusija no 8. oktobra pieejama Foruma mājas lapā, mūsu sociālo tīklu kontos kā arī “Apple” un “Spotify” podkāstu platformās! #RSF2021

Rīgas Drošības Forums 2021 #RSF2021

Jaunā Rīgas Drošības Foruma sezona ir klāt!

Dārgie draugi,

Ir pienākusi gada dinamiskākā sezona. Atkājam jaunāko Rīgas Drošības Foruma sezonu!

Tā kā pasaule mainās, arī mēs pielāgojam jaunas metodes, lai saglabātu drošības debates dzīvas. Un līdzās šai skaistajai rudens sezonai ir pienākušas arī Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērijas.

Balstoties uz divu veiksmīgi aizvadīto pasākumu pieredzi, Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar partneriem arī šogad turpina formāta paplašināšanu, attīstot augsta līmeņa diskusijas ar nosaukumu “Rīgas Drošības Forums 2021”.

Projekta mērķis ir pulcēt starptautiskās politikas veidotājus, nozares līderus, kā arī militāros un civilos ekspertus, lai pārrunātu notikumus, tendences, iespējas un izaicinājumus, ar ko tuvākajā laikā saskarsies starptautiskā sabiedrība.

Katru nedēļu, no 5. oktobra līdz decembrim, mēs piedāvāsim jaunu raidierakstu sēriju audio un video formātā gan angļu, gan latviešu valodās. Sērijas iedalīsies divos līmeņos apskatot “tradicionālās” jeb konvencionālās drošības dimensijas, kā arī pievērsīsimies “netradicionālajiem” jeb nekonvencionālajiem drošības izaicinājumiem. Raidierakstu sērijas noslēgsim 30. novembrī ar augsta līmeņa klātienes diskusijām Rīgā.

Dārgie draugi, gatavojamies! Atjaunojiet savas raidierakstu platformu aplikācijas, izveidojiet savienojumu ar visjaudīgāko interneta pieslēgumu pilsētā un sekojiet foruma jaunumiem!

Šosezon pārsteigumu būs daudz!

Uz tikšanos!