Sievietes, miers un drošība: noslēdzošais #RSF2022 panelis

DARBA VALODA - ALNGĻU

On December 19, you are welcome to join the high-level #RSF2022 concluding discussion: "Putting on the 'Gender Glasses': Response to the War in Ukraine in the Transatlantic Security Space".

Please confirm your participation by registering here: https://ej.uz/RSF2022_FINAL

For the concluding in-person discussion, we are happy to host three distinguished guests:

• Baiba Braže, Assistant Secretary-General for Public Diplomacy, NATO;
• Gunda Reire, Parliamentary Secretary at the Latvian Ministry of Foreign Affairs;
• LCol Melanie Lake, Canadian Armed Forces Advisor to Canada’s Ambassador for Women, Peace and Security
  

The discussion will be moderated by our amazing colleague Elizabete Vizgunova, Researcher at the Latvian Institute of International Affairs and a journalist at TVNET Group.

As we speak calmly from Riga, Russia continues sending rockets toward any possible targets that women traditionally represent, including schools and kindergartens, hospitals, children's and maternity hospitals, and other populated areas. Reports about the killing of civilians, including children and women, as well as women being raped and murdered by Russian soldiers, are voiced loudly in the international press. Russia's approach has even been called a "deliberate strategy" by the UN Secretary-General.

The case of the war in Ukraine serves as an excellent case study to assess the capacity of the Western community to employ the "gender glasses" when providing assistance to the millions of women facing violence and psychological distress. It brings attention to several #WPS pillars:

• The protection of women and children in armed conflict.
• Women's leadership in all levels of conflict resolution.
• The relief and recovery which has been provided by various international and humanitarian actors both in Ukraine and abroad.

The discussion will interrogate several aspects of the efforts to promote the protection, relief, and recovery of women, as well as promoting women's leadership in Ukraine by the Transatlantic community.

Register and see you there!

Kā padarīt Austrumu partnerības reģionu stabilu, drošu un veiksmīgu? 2. daļa

Nākamajā #RSF2022 sērijā Juris Poikāns, Latvijas vēstnieks Polijā, Rumānijā un Bulgārijā; Arkādijs Mošes, Somijas Ārpolitikas institūta programmu direktors un Sandis Šrāders, Baltijas Aizsardzības koledžas pētnieks un lektors kā arī LĀI asociētais pētnieks apspriedīs jaunākās tendences un iespējas attiecībā uz Austrumu partnerības reģionu.

Nākamā Rīgas Drošības foruma epizode būs skatāma jau 12. decembrī!

Noslēdzošās Rīgas Drošības Foruma 2022 diskusijas: Uz vērtībām balstīta starptautiskā kārtība

Latvijas Ārpolitikas Institūts (LĀI), sadarbībā ar NATO Publiskās Diplomātijas departamentu, Frīdriha-Eberta fondu, Polijas, Kanādas un Spānijas vēstniecībām Latvijā, kā arī StrategEast Jaunās ekonomikas centru un 5G Techritory platformu, ielūdz uz noslēdzošajām Rīgas Drošības Foruma 2022 diskusijām: “Uz vērtībām balstīta starptautiskā kārtība”. Noslēguma pasākums notiks š.g. 19. decembrī no plkst. 12:00 līdz 17:00 viesnīcā AC Hotel by Mariott, Dzirnavu ielā 33, Rīgā.

Pasākums ir bezmaksas, reģistrācija ir pieejama šeit.

Noslēdzošās diskusijas noslēgs vairāku raidierakstu sēriju, kas pakāpeniski ir pieejami projekta mājas lapā -www.rigasecurityforum.liia.lv, “Spotify” un “Apple Podcasts” platformās.

Rīgas Drošības Foruma mērķis ir pulcēt starptautiskās politikas veidotājus, nozares līderus, kā arī militāros un civilos ekspertus, lai pārrunātu notikumus, tendences, iespējas un izaicinājumus, ar ko sastopas starptautiskā sabiedrība. Projekta saturs iedalās divos līmeņos: “tradicionālajā” jeb konvencionālajā drošības dimensijā, iekļaujot tādus jautājumus kā Eiropas drošības vide, transatlantiskā drošība un NATO, attiecības ar Krieviju un Ķīnas pieaugošā ietekme, kā arī “netradicionālajos” jeb nekonvencionālajos drošības izaicinājumos tostarp, energodrošību, tehnoloģiju attīstību un dzimumu līdztiesības jautājumus. 

Tiekamies klātienē!

Kā padarīt Austrumu partnerības reģionu stabilu, drošu un veiksmīgu? 1. daļa

Nākamajā #RSF2022 sērijā Frīdriha Eberta fonda Baltijas valstīs direktors Reinhards Krums kopā ar vēstnieku Tomasu Gremingeru, Ženēvas Drošības politikas centra (GCSP) direktoru, pārrunās jaunākās tendences un iespējas attiecībā uz Austrumu partnerības reģionu. Kā to padarīt stabilu, drošu un veiksmīgu?

Nākamā Rīgas Drošības foruma epizode būs skatāma jau 25. novembrī!

Ukrainas digitālā noturība

Karš Ukrainā šogad lielā mērā ietekmē starptautiskās drošības diskusijas, tostarp arī Rīgas Drošības foruma dienaskārtību. Dažādi drošības aspekti saistībā ar karu Ukrainā varētu būt viena no aktuālākajām diskusiju tēmām. Nākamajā #RSF2022 debatē mēs aplūkosim karu Ukrainā mazliet netradicionālākā veidā.

Digitālā infrastruktūra ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Ukrainas noturības pīlāriem. Jaunākajā diskusijā: "Ukrainas digitālā noturība" mēs apspriedīsim digitālo noturību versus konvencionālo karadarbību, kā arī Ukrainas valdības iniciatīvu veidot digitāli brīvu, pārredzamu un efektīvu valsti un lielo tehnoloģiju uzņēmumu un starptautisko finanšu institūciju lomu šajos procesos.

Diskusijas dalībnieki:

• Georgijs Dubinskis, Ukrainas digitālās transformācijas ministra vietnieks;
• Anatolijs Motkins, "StrategEast" dibinātājs un direktors;
• Oļesja Zaļuska, partijas vadītāja Ukrainā, USAID konkurētspējīgas ekonomikas programma (CEP);
• Olena Krukovska, programmatūras izstrādes uzņēmuma "Exadel" operāciju vadītāja.
  

Diskusiju vadīs LĀI asociētais pētnieks un Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis.

Nākamā Rīgas Drošības foruma epizode būs skatāma jau 17. novembrī!

Droša datu savienojamība nākotnes 5G/6G tīkliem: Ekosistēmu loma

Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez 5G tīkliem, kur to infrastruktūra kļūst par savienotās pasaules dzinēju un balstīsies uz normām, standartiem un politiku, kas vēl neeksistē. Līdz ar to, palielinoties pasaules savienojumiem, palielinās arī drošības risku kopums.

Cik plašas ir nozares pēdas dažādās drošības jomās, un kā mēs varam pielāgoties un izveidot atbilstošu nozares ekosistēmu? Šos jautājumus apspriedīsim jau nākamajā #RSF2022 sarunā: “Droša datu savienojamība nākotnes 5G/6G tīkliem: Ekosistēmu loma” kopā ar:

• Jespers Olsens, Direktors un galvenais drošības speciālists Ziemeļeiropā, "Palo Alto Networks"
• Evijs Taube, Valdes loceklis, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
• Kaspars Pollaks, Inovatīvo risinājumu vadītājs aizsardzības jomā, LMT
• Kristiāns Teters, IT drošības speciālists, CERT.lv

Moderatori:

• Jūlija Gifford, Uzņēmuma "Truesix" līdzdibinātāja un komunikācijas speciāliste
• Neils Kalniņš, 5G Techritory Direktors, VAS Elektroniskie Sakari.

Nākamā Rīgas Drošības foruma saruna būs pieejama jau 8. novembrī. 

Eiropas enerģētiskā drošība: uzticama vai nē?

Domājot par enerģētisko drošību var izdalīt trīs galvenos enerģētiskās drošības aspektus jeb dimensijas: fizisko, politisko un sociālekonomisko. Eiropas Savienībā ir ieviesti ārkārtas mehānismi situācijām, kad nepieciešama steidzama rīcība. Tomēr problēmas ir lielākas un bieži vien pārsniedz dažādus īstermiņa risinājumus.

#RSF2022 otrā saruna par Eiropas enerģētisko drošību. Sarunā piedalīsies Dr. Frenks Umbahs, Bonnas Universitātes pētniecības centru vadītājs un Reinis Āboltiņš, Enerģētikas eksperts. Saruna ēterā jau no 31. oktobra. 

#RSF2022 1. epizode ar Valsts prezidentu Egilu Levitu

Pirmā augsta līmeņa saruna būs skatāma jau 20. oktobrī! 

Rīgas Drošības Forums 2022: Vērtībās balstīta starptautiskā kārtība

Dārgie draugi,

Līdztekus šai skaistajai rudens sezonai arī jaunā Rīgas Drošības Foruma 2022 sezona ir klāt!

Šobrīd dzīvojam nemierīgā un nedrošā laikā. Laikā, kad tiek apstrīdēta gan starptautiskā kārtība, gan eiroatlantiskās vērtības. Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis ne tikai valstīm, bet arī sabiedrībām apšaubīt savu nākotni, mainot veidus, kā transatlantiskā kopiena mijiedarbojas. 

Rīgas Drošības Foruma mērķis ir pulcēt starptautiskās politikas veidotājus, nozares līderus, kā arī militāros un civilos ekspertus, lai pārrunātu notikumus, tendences, iespējas un izaicinājumus, ar ko tuvākajā laikā saskarsies starptautiskā sabiedrība.

Šī gada diskusijās LĀI akcentēs vērtībās un normās balstītu starptautisko kārtību un globālās drošības nākotni. Projekta saturs iedalās divos līmeņos: “tradicionālajā” jeb konvencionālajā drošības dimensijā kā arī “netradicionālajos” jeb nekonvencionālajos drošības jautājumos.

2022. gada ceturtajā ceturksnī LĀI organizēs desmit video un audio raidierakstu sērijas, papildinot tās ar augsta līmeņa noslēguma klātienes diskusiju. Rīgas Drošības Foruma podkāstu sērijas būs pieejamas vadošajās podkāstu straumēšanas platformās - "Spotify", "Apple" un "Google". Savukārt, video formātā diskusijas būs pieejamas projekta mājaslapā - www.rigasecurityforum.liia.lv, YouTube un LĀI sociālo mediju kontos.

Ieskats: NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ

Augsta līmeņa konference reizē noslēdza arī ikgadējās Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērijas, kurās no oktobra līdz novembra beigām tika apspriesti dažādi ar drošības vidi saistīti jautājumi.

Pasākuma programma pieejama šeit. 

Jauns izdevums: "Deterrence Through Adaptation: The Case Study of Latvia"

Latvijas Ārpolitikas institūts nāk klajā ar jaunāko publikāciju: "Deterrence Through Adaptation: The Case Study of Latvia". Izdevums angļu valodā pieejams zemāk. 

Noslēdzošā epizode: Transatlantiskā drošība un atturēšana

Ir pienākusi noslēdzošā Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērija, kas šogad tiek dalīta divās augsta līmeņa sarunās: "Transatlantiskā drošība un atturēšana." 

Sarunas pirmajā daļā LĀI pētnieks Mārtiņš Vargulis par transatlantiskās drošības jautājumiem no NATO perspektīvas sarunāsies ar Baibu Braži, NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos.

Klimats un enerģētika: galvaspilsētas perspektīvas

Rīga ir “puse Latvijas” gan iedzīvotāju skaita, gan mājokļu un transporta blīvuma ziņā. Tas nozīmē arī ievērojamu enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi. Kādēļ ir svarīgi domāt par klimata un enerģētikas jautājumiem galvaspilsētu kontekstā?

Par to kāds ir Rīgas potenciāls enerģijas patēriņa samazināšanai un kā mums izdodas iet kopsolī ar citām Eiropas lielajām pilsētām, ekskluzīvā Rīgas Drošības Foruma 2021 epizodē sarunāsimies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi!

Saruna jūsu uzmanībai jau 26. novembrī!

NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ

30.novembrī norisināsies augsta līmeņa starptautiska konference:

NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ

Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un NATO Publiskās diplomātijas departamentu aicina uz NATO ārlietu ministru sanāksmes Rīgā pavadošo publisko pasākumu “NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ”, kas šī gada 30. novembrī visas dienas garumā norisināsies konferenču centrā “Fantadroms”, Gustava Zemgala gatvē 74a, Rīgā.

Publiskā pasākuma vadmotīvs būs NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā sāktais process, jaunas alianses stratēģiskās koncepcijas izstrādāšanai. Konferenci klātienē atklās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, un argalveno uzrunu klātienē uzstāsies NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg). Pasākuma pirmā daļa turpināsies ar NATO dalībvalstu un partnervalstu ārlietu ministru paneļdiskusijām. Pasākuma otrā daļa būs veltīta jautājumiem, kas saistīti ar alianses izaicinājumiem, starptautiskās drošības vides izmaiņām un NATO partnerattiecību politiku.

Ar augsta līmeņa konferenci “NATO: IELŪKOJOTIES NĀKAMAJĀ DESMITGADĒ” Latvijas Ārpolitikas institūts ar sadarbības parneriem turpina attīstīt lielisku, augsta līmeņa platformu ideju apmaiņai par drošības politikas jautājumiem, veicinot savstarpējo sapratni un dialogu starp politikas veidotājiem un īstenotājiem, domnīcām, akadēmiķiem, jaunatni un plašāku sabiedrību. Augsta līmeņa konference reizē noslēgs arī ikgadējās Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērijas, kurās no oktobra līdz novembra beigām tiek apspriesti dažādi ar drošības vidi saistīti jautājumi.

Konferencei sekot līdzi varēs tiešsaistē gan Latvijas Ārpolitikas institūta un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapās, gan arī citās platformās, par ko informācija tiks sniegta Latvijas Ārpolitikas institūta un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas sociālo mediju kontos.

Latvijas Ārpolitikas institūts mediju pārstāvjus aicina pieteikties akreditācijai darbam pasākuma norises vietā. Akreditācijas pieteikumus, aizpildot veidlapu https://ej.uz/NATOs_OUTLOOK_30-11, aicinām iesniegt līdz 2021. gada 26. novembrim.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu e-pastā: sintija.broka@liia.lv.

Nākamā epizode: Eiropas drošības arhitektūras (ne)iespējamība: ES un Krievija

Drošības perspektīvas lielvaru laikmetā!

Jauna epizode: Klimata un energoapgādes drošība: ilgtspējīgu veidu izvēle, kā to izmantot vislabāk?

Diskisijā piedalīsies: 

• Karola Matjē, Enerģētikas un klimata centra ES nodaļas vadītāja, IFRI
• Edmunds Cepurītis, Mājoklu un vides komitejas priekšsēdētājs, Rīgas Dome
• Kira Finke, Klimata un ārpolitikas nodaļas direktore, DGAP

The times they are a-changin' for the WPS agenda too

Despite the momentum that the concept of gender security has gained internationally through this celebration, stakeholders on the ground remain disappointed with the progress made by the resolution. Among the most critical reasons for the failure of implementation of the agenda: the lack of funds, lack of monitoring and accountability, and lack of coordination of WPS across government bodies, as well as civil society, which plagues both countries actively promoting the agenda (but living in relative conditions of peace) and countries actively combatting violent conflict.  The reasons for the slow progress of the WPS agenda are not isolated to governmental factors. The awareness of broader populations is bounded by the absence of knowledge of the importance of inclusive peace processes. There is a limited understanding of WPS as a means to ensure sustainable peace for all. The importance of WPS for men gradually becomes recognized, as women cannot take the responsibility of tackling traditional norms and the marginalization of women alone.

However, the present times also indicate that the WPS agenda itself must become more responsive to the various challenges plaguing the globe. It is largely because of these reasons that the WPS should strive to incorporate more progressive elements into it and overcome the bounds of its mandate.  In fact, kept as it is, the WPS will soon be limited to only certain settings which denote "traditional conflict," which is becoming irrelevant in a world where new threats are emerging every day.

One task for the near future is to mainstream fighting climate change-related concerns in the WPS agenda. The understanding of the WPS is intrinsically linked to the concept of human security, which considers our food security, livelihoods, health, and access to wared and shelter as main components of security.  Therefore, it is impossible to separate the overarching aim for conditions where people of all genders are treated equally from the socio-economic dimensions that pertain so closely to the fight for maintaining ecology and against climate change. Climate change brings about displacement and an increasingly unjust repartition of resources, which eventually threatens to change our very understanding of peacebuilding and post-conflict normalization processes.  And this means that fighting climate change must be done in a gender-responsive way too, as both approaches envision to change society in a way to ensures a lasting adaptation of mindset and practice to the fast-evolving global context.

A clear stress signal is the onset of the global pandemic, inseparable from ecological challenges, creating unprecedented conditions for women's participation in the labor market. The GNWP database shows that Covid-19 underlines the need to build a more just, peaceful, and equitable society. The database documents the various issues affecting women in conflict zones, including increased gender-based violence, increased gender divide (in the labor market, digital, pay), to name only a few factors. Therefore, it is highly relevant that the international and national approaches to WPS factor in the unequal conditions set out by the global pandemic.

Another well know stress factor is migration flows, seeking shelter in more stable regions of the world. The agenda largely scratches the surface of the changes it could bring to the table if it would find ways to incorporate the voices of conflict-affected women fleeing violence. Whereas the WPS includes provisions pertaining to refugees, often, conflict-affected women remain on the periphery of this agenda.  This is largely because as soon as the women in question get transferred to zones free of conflict, they are excluded from the outreach of the WPS agenda. This would require a systematic approach of countries that would address the vulnerability of such women, incorporating the provisions of WPS in their national asylum and migration frameworks.  However, this would also mean that the UNSC's permanent and rotating members have a special role in ensuring that the matter is raised to sufficient light.

In the near future, the WPS agenda will need to ensure that it stays relevant in the ever-changing security conditions of the globe. These conditions are likely to affect women and minorities more unfavorably. WPS will need to make a convincing case to include women even when the systemic challenges attempt to push them out of the public sphere, back into the private. In this way, the subject will no longer be trivialized as pertaining only to "women's needs" and become a viable tool in the hands of national governments to achieve sustainable, lasting change.

Elizabete Vizgunova, Associate Researcher at the LIIA   

Skatīties epizodi

Jaunākā epizode: Kibertelpas(u) pārvaldība un (ne)drošība

Par šīs jomas izaicinājumiem diskutēsim jau nākamajā Rīgas Drošības Foruma 2021 raidierakstu sērijā, kas jūsu uzmanībai pieejama jau no 26. oktobra!

Jaunākā epizode iznāk jau 19. oktobrī